Katra ceļa sākumā ir grunts un klinšu darbi

Ne vienmēr dabā sastopama ideāla grunts - vienalga vai tas būtu virszemes vai apakšzemes darbos. Bieži nepieciešams grunti apstrādāt, lai iegūtu vajadzīgo nestspēju. Ceļu var izbūvēt tikai uz stabilas pamatnes. Ar kādām metodēm nostiprina pamatni?

Grunts sablīvēšana.

Lai varētu iebūvēt nesošās kārtas,binderu- un segkārtas, vispirms stāv priekšā grunts darbi, kur pārsvarā gadījumu, gruntis ir irdenas un ar nepilnīgu nestspēju.Svarīgākā operācija grunts darbos ir sablīvēšana.Tās uzdevums ir samazināt ar gaisu un ūdeni piepildīto paraino telpu .Tādējādi grunts iegūst vēlamās īpašības : tā kļūst noturīgāka transporta slodze iun klimatiskajiem apstākļiem. Kā sevišķi efektīvu grunts apstrādē sevi pierādījusi dinamiskā blīvēšana ar vibrāciju- vai oscilāciju, kurās sablīvēšanas efektu nodrošins valča bandāžu vibrāciju un veltņa svara mijiedarbība.

Smagas grunts sablīvēšanu visefektīvāk veikt ar kulaciņu bandāžu pie lielām ampliūdāt, vieglas gruntis vislabāk sablīvēt ar gludo bandāžu pie mazām amplitūdām. Ar to grunts ir sagatavota ceļa seguma izbūvei, taču iespējams, ka mitruma saturs ir vēl par augstu. Šādas gruntis vēl papildus ir jāstabilizē.

Grunts stabilizācija

Ekstrēmi smagas un slapjas gruntis nav iespējams sablīvēt ar veltņiem. Tās vispirms ir jāstabilizē līdz iegūst nepieciešamo nestspēju un kļūst piemērota ceļa izbūvei.

Stabilizācijas mērķis ir ūdens piesaistīšana ilgākā laika periodā.To panāk iemaisot kaļķa un cementa saistvielu. Īpašu noturību pret transporta slodzi, ūdens iedarbību un salu nodrošina stabilizācija ar cementu. Gruntis, kuras ir jāstabilizē, pārsvarā ir muklainas un ir izbraucamas tikai ar jaudīgām pilnpiedziņas mašīnām. Grunts stabilizators tāpēc ir aprīkots ar lieliem dziļa protektora riteņiem, izceļas ar augstu trakciju un jaudīgu piedziņu.Tā maisīšanas rotors vienā darba pārgājienā sajauc ar sistvielām līdz pat 56 cm dziļu grunti. Līdz ar to samazina ūdens saturu un grunts kļūst drupaina, tāda, ka veltņi tālāk var perfekti to sablīvēt..

Trasēšana

Lai sagatavotu ceļu pamatu klinšainā vidē, pielietojumu rod aukstās frēzes un kalnu kombaini-vai kā to profesionālā valodā saka trasēšana.

Trasēšana tradicionāli tiek veiktat veikta kaļķakmens, šīfera, granīta vai citās pamatnēs pielietojot spridzināšanas metodi. Tā negatīvās sekas ir satricinājumi, troksnis un putekļi. Vietās, kur spridzināšana nav pieļaujama piegulošo mājāu industrijas objektu vai dzelzceļa dēļ, trase tiek veidota ar griešanas paņēmienu. Ar šo videi draudzīgo paņēmienu klinšu pamata ceļu izbūve notiek bez satricinājumiem.

No cietkausējuma griežņiem aprīkota griešanas ruļļa iegūtais materiāls tiek ielādēts smagajā auto izmantojot pagriežamu transportieri.Pateicoties vienmērīgajai graudu struktūrai, šis materiāls bez papildus apstrādes var tikt izmantots kā gatava pildviela .Tādējādi ceļu izbūvē bez problēmām iespējams iegūt precīzi profilētu virsmu.

LV